Menu

Žigalo likumi

- Gribu seksu

Vēl pirms nepilnām divām stundām, es biju pārkāpis visus rakstītos un nerakstītos žigolo likumus, nerunājot par tiem, kurus man īpaši uzsvēra Alise. Pašlaik man nācās mierināt Antru, glābt jauno ģimeni un piedevām vēl savu ādu. Šādā mīlas trīstūrī man nebija nācies būt, un pēc sarunas ar “balto vīriņu” es atmetu jel kādas cerības uz Antru.
Ar žēlumu skatījos uz raudošo Antru un centos viņu mierināt. Viņa vairs nevairījās manu glāstu un klausīdamās manos, čukstus izteiktos mierinājumus, laiku pa laikam pamāja ar galvu.
– Zinu, ka labāk tādās reizēs ir izrunāties, nekā turēt visu pie sirds,– es teicu un turpināju glāstīt galvu un plecus. Trīsas gāja mazumā un arī elpošana kļuva vienmērīgāka.
– Runā droši. Viss ko teiksi nevienam nekļūs zināms – pat Irēnai ne. Izsūdzi visu, kas tev uz sirds sakrājies, varbūt varēšu dot kādu padomu. Man ir bijusi laba skola, šo to esmu arī pieredzējis. Stāsti, nekautrējies.– es turpināju mierināt Antru.
– Padod, lūdzu mitru dvieli! Jānoslauka seja. Vai nav dikti saraudāta?– viņa jautāja noraidījusi piedāvāto spoguli.
– Piesmēķē man, lūdzu, kādu stiprāku cigareti. Nervi vairs galīgi netur.– viņa sejai uzklāja mitro kompresi.
Piesmēķēto Marlboro pieliku viņai pie labās rokas pirkstiem. Cieši satvērusi, viņa pielika to pie mutes un 2-3 vilcienos nosmēķējusi pus cigareti, sāka intensīvi klepot. Viegli paklapējis viņai pa muguru izņēmu no leduskapja jaunu Bon aqua* pudeli un piepildījis pilnu glāzi, ieliku to rokās.– Dzer, dzer visu. Tu esi izraudājusi sevi sausu. Pat paklepot lāgā nevari.
Antra kāri izdzēra minerālūdeni un uz brīdi, varbūt man tikai likās, pat pasmaidīja.
– Ielej, lūdzu vēl, Krist!– un rāvienā iztukšoja arī tiko ielieto ūdeni kā kamielis.
– Nu, kā vai palika labāk? Varbūt olu liķieri. Tas ir maigāks un neskrāpēs kaklu.– es mēģināju piedāvāt kādu nervus relaksējušo līdzekli no man zināmajiem.
– Nē, ielej, lūdzu, Smirnoff, ja tev vēl ir palikusi kāda lāsīte! Man vajadzīgs kāds stiprāks nomierinošs līdzeklis.– un Antra pasniedza man tukšu limonādes glāzi.
– Lej pilnu! Man par maz nebūs un arī tev mazāk paliks! Ak, Eliss, Eliss…– Antra atkal sataisījās uz raudāšanu.
Iepiedis rokā glāzi, piespiedu izdzert pusi. Tad noglaudīju sapinkājušos slapjos matus. Sajukuši viņi ne pēc kā neizskatījās, tāpēc nolēmu tos izsukāt. Piespiedusi seju manam plecam, viņa ļāva to darīt, tikai laiku pa laikam iešņukstējās un centās norīt kaklā iesprūdušo asaru kamolu. Noliekot suku, es pat nemanīju kurā mirklī Smirnoff pudele pārceļoja pie Antras un šnabis lieliem malkiem pārceļoja no viena tilpuma otrā.
– Lēnāk pār tiltu, jaunkundz, lēnāk pār tiltu!– ar galvu norādīdams uz Alisi.– Gribi kļūt līdzīga Alisei? Ko jūs abas pēc tam no šī medusmēneša atcerēsieties.– izrāvis pudeli viņai no rokām, izmetu to ārā pa logu.
– Galīgi muļķe esi palikusi! Kaut kāda mīlas teātra dēļ taisies nodzerties– es vairs nevaldīju pār sevi.– Varbūt vēl sāksi durties, vai pameklēsi sev kādas citas rozā brilles?
– Un tu pats! Kāpēc tad tu dzer visas šīs dienas. Nemelo, es tāpat visu zinu. Pat vairāk nekā tu to spēj iedomāties!– viņa uzmeta lūpu un jau atkal sataisījās uz raudāšanu.
– Tu tikai nezini to, ka es tevī esmu iemīlējusies jau kopš septītās klases. Pareizāk sakot, līdz brīdim, kad mēs atkal satikāmies ar Irēnas starpniecību.– Antra noslaucīja asaras un paskatījās man tieši acīs. No viņas skatiena man galvā viss pēkšņi sagriezās, un man likās ka es guļu ar atvērtām acīm.
Kā zibens ķerts, mēms un paralalizēts, es skatījos uz Antru un sāku miglaini atcerēties sīku neizskatīgu knīpu, kas gluži negaidot uzradās mācību gada sākumā un gandrīz veselu ceturksni sēdēja man solā blakus. Tajā laikā mēs ar Edgaru taisījām kailfoto un bijām safotografējuši visas meitenes no mūsu un paralēlklasēm. Kā uz to izdevās viņas pierunāt, vēl šobrīd nespēju saprast, bet pēc oficiālās “skaistumkonkursa” daļas, tapa arī šāds tāds pikants uzņēmums ar slēpto kameru. Tikai to knīpu šķiet sauca savādāk. Antras mūsu klasē nekad nebija bijušas.
– Atcerējies.– viņa pajautāja un paskatījās uz mani ar skatienu, kuru es nekad nespēšu aizmirst.– Es mīlēju tevi, neraugoties uz to, ko man nācās pārciest par tām jūsu taisītajām fotogrāfijām.
Tā prata skatīties tikai viens cilvēks pasaulē – Kristīne. Tieši šādi viņa manī skatījās, kad piedāvāju viņai fotografēties mūsu mākslas albūmam. Tāds tas bija visu mēnesi, kamēr viņa īsi pirms brīvlaika nokļuva slimnīcā. Pēc tās viņa vairs mūsu klasē nemācījās. Viņa pazuda no manas dzīves nezināmā virzienā uz visiem laikiem.
– Kā redzams, ne uz visiem laikiem.– es pēkšni atskārtu.– Viss šajā dzīvē virzās pa spirāli.
– Kāds šīs fotogrāfijas tēvam uz darbu bija atsūtījis pa e-pastu un, drošības pēc arī orģinālus ielicis darba dokumentos. Vari iedomāties, kas pēc tam notika mūsu mājās.– viņa paskatījās uz mani un pasmēķējusi jaunu cigareti, kāri ievilka dūmu.
– Es teicu, ka uz bildēm neesmu es, bet tēvs nosauca mani par meli un, mani tā piekāva, ka trīs nedēļas nogulēju slimnīcā. Skandālu darbā izdevās novērst tikai ar Irēnas palīdzību. Pilsētā sāka izplatīties dažādas baumas. Tieši viņa palīdzēja mums ātri pārcelties uz Rīgu.– viņa izpūta dūmu mākoni.
Irēnas pieminēšana fotogrāfiju sakarā mani pat izbrīnīja. Fotogrtāfijas ar visiem negatīviem un muzikālo centru kāds bija izzadzis no Edžus dzīvokļa. Fotogrāfiju autorus tā arī neatrada, jo visas meitenes klusēja. Neatrada arī zagļus, bet daļa fotogrāfiju ceļoja pa pilsētu un skolu. Starp tām bija arī viena Antras bilde.
Irēna man par to nekad nebija stāstījusi un, tajā laikā mēs pat vēl nebijām pazīstami. Pirmo reizi viņu ieraudzīju jau mācoties vecākajās klasēs, bet draudzējamies nu jau pusotru gadu. Mūsu mazpilsētā viss ir kā uz delnas, cits citu pazīst, tāpēc nav nekā neparasta, ka Irēna partijas interesēs palīdzēja izkļūt kādam no skandāla lai nesabojātu savas partijas reputāciju.
Man pašam gadījies ņemt dalību glābšanas “operācijās” un būt par zibensnovedēju augsta ranga spēlēs. Nē, uz Irēnu šīs fotogrāfijas ēnu mest nespēja. Vismaz es te neredzēju nekāda motīva un ieinteresētības.
– Centra ģimnāzijā iepazinos ar Alisi. Viņa bija tāds pats neglītais pīlēns kā es un ar mums neviens nedraudzējās. Bet mums jau arī nevienu nevajadzēja, mēs bijām pašpietiekamas un viena otru lieliski papildinājām.– Antra vairs nebija apstādināma un stāstīja visu kā grēksūdzē. Viņas sirds bija pārpildīta, jo ne ar vienu no malas, par to vēl nebija runājusi.
Alise protams neskaitījās, viņa bija tikai Antras otra pusīte.
– Protams, ar gadiem situācija mainījās, parādījās zēni, bet līdz gultai mēs parasti tā arī netikām. Man vienkārši no tā visa ir bail, savukārt čaļi baidās no Alises rakstura un viņas izsmiekla.– Antra izdzēra glāzē atlikušo šnabi, man to pat nepiedāvājot.
– Nedomā, ka vīriešus vispār nepazīstam! Nevainību mēs zaudējām tīri tradicionālā veidā un kādu laiku pat draudzējamies un dzīvojām kopā ar puišiem. Bet tas viss nu ir pagātnē…

One thought on “Žigalo likumi

gunnitinja

Sniedzu seksuāla rakstura pakalpojumus caur video čatu. Man nav ierobežojumu, tādēļ varu darīt visu, ko vien tava fantāzija spēj izdomāt!
Ja ir vēlēšanās, varu pieaicināt savu darudzeni.
Raksti man uz e-pastu un sarunāsim visu!
Nekautrējies, esmu vienkārša meitene=P
gunnitinja ® tvnet.lv

Reply

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *