Menu

Visu krāsu palete

- Anekdotes un Joki

Traucāmies pa Vidzemes šoseju vēja ātrumā, gara stiprināšanai klausoties We are the Champion*. Redzot kāzu ekskortu, pretīmbraucošās mašīnas signalizēja ar gaismām un skaņām. Iebraukuši Rīgā uzreiz devāmies uz kādu dievnamu, kur uz geju un lezbiešu laulībām skatījās ar sapratni. Man vajadzēja būt par laulības liecinieku, pasargāt jauno pāri no dzeltenās preses uzmanības un pēc svinīgām vakariņām, sargāt pirmās nakts burvību.
Patiesi, tie Dieva ceļi ir neizzināmi. Es, kurš baznīcai metu līkumu, pēkšņi kļuvu liecinieks slepenai mistērijai, biju tās dalībnieks. Kaut arī esmu nosaukts par godu Kristum, es to neapzināti, zemapziņā noliedzu. Domāju, ka arī viņš noliedza mani. Viņš noliedza arī homoseksuālas mīlestības un ģimenes iespēju, kuras tapšanai es biju liecinieks. Tiesa, pats vēl neesmu piedzīvojis tādu mīlestību, kaut arī es mīlu visus skaitos cilvēkus, tostarp arī vīriešus protams.
Antras un Alises drosme man visnotaī imponēja. Es nenosodīju viņu uzdrīkstēšanos būt pašām un, Dieva priekšā liecināt mūžīgu mīlestību viena otrai. Man patīk katra brīva izvēle, bet man ļoti nepatika Antras izvēle.
– Velns lai viņu parauj, to blondo bestiju!– klusībā pie sevis nolamājos.
Gluži kā Jērikas bazūne*, kaut kur augšā, zem baznīcas kupola, svinīgi nogranda ērģeles. Skanēja “Tokāta un fūga re minorā”*. Dobjā, varenā skaņa sitās starp baznīcas velvēm un no iesildītajām ligzdām izdzina samiegojušos baložus. Palidojuši un nedaudz nomierinājušies, tie beidzoties skaņdarbam atgriezās savās vietās. Tikai viens balts balodis, kā vēstnesis, nolaidās uz mācītāja pleca un paskatījies uz jauno pāri, paberzēja savu galvu gar mācītāja ausi. Neesmu ticīgs, bet “svētā gara”* parādīšanās baloža izskatā bija kā debesu vēsts.
Žēlīgi nopūtās ērģēles. Šķiet, es sapratu kā rodas baznīcas leģendas.
Kauliņi bija mesti un izdarījušas savu izvēli, Alise ar Antru stāvēja altāra un Dieva priekšā. Vēl tik jāpāriet pēdējais rubikons*. Skaistas kā dūjas un apņēmības pilnas, viņas bija gatavas zvērēt viena otrai mūžīgu mīlestību Dieva priekšā.
– Vai tu, Antra, vēlies kļūt par Alises dzīvesbiebru un Dieva svētītā laulībā?– mācītāja skanīgā balss izrāva visus no sastinguma.– Dalīties priekos un bēdās, līdz nāve jūs šķirs?
– Ja, vēlos!– ieskatījusies sākumā Alises, pēc tam mācītāja acīs, viņa atbildēja.
– Un tu, Alise, vai vēlies būt Antras dzīvesbiebru un Dieva svētītā laulībā? Dalīties priekos un bēdās, līdz nāve jūs šķirs?– ierasto formulu atkārtoja mācītājs un, it kā eksaminēdams, cieši paskatījās uz Alisi.
– Ja, vēlos!– Ieturējusi garu pauzi pirms izšķirošās atbildes, viņa tikko dzirdami izdvesa. Tas nepaslīdēja garām klātesošajiem, bet ceremonija ritēja savu gaitu.
– Vai šeit ir kāds, kurš varētu ko bilst pret šeit esošo pāri? Ja kāds zin iemeslu kāpēc šī laulība nevar tikt noslēgta debesīs, lai neslēpj un saka tūlīt.– viņš pārlaida skatienu klātesošajiem.
Arī mēs saskatījāmies savā starpā gaidot kādu iebildumu. Tāds protams neatskanēja. Mācītājs atkal pievērsās abām meitenēm.
– Dieva tā tēva, Dieva dēla un svētā gara vārdā, ar šo pasludinu jūs par vīru un sievu! Mijiet gredzenus, un sniedziet skūpstu viena otrai, lai apliecinātu savu derību Dieva priekšā.– Cieši apkampusi Alisi, Antra sniedza tai juteklisku un kaislīgu skūpstu.
Man tas šķita kā vesela mūžība.
– Ko Dievs vienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.– nobeidza mācītājs un deva savu svētību jaunajam pārim ar roku gaisā novelkot krustu.
– Apsveicu! Vēl tikai jums abām jāparakstās šeit un, tur zemāk, lieciniekiem no līgavas un līgavaiņa puses.– viņš teica pasniedzot mums pildspalvu un pasmaidīja.
Balodis pacēlās spārnos un veicis goda apli ap jauno pāri, pacēlās kaut kur augšup baznīcas tumsā. No sienas viņam nopakaļ noraudzījās Ādams un Ieva. Arī mans krustā sistais vārdabrālis pavadīja to ar skumju skatienu.
Uz grīdas nopilēja asaras lāse un sašķīda tūkstoš pērlītēs.
– Trans glorius mundi*.– kā teiktu senie romieši.
Man tomēr bija savādi dzirdēt, ka vienu sauca par līgavu, otru par līgavaini, par vīru un sievu. Tad jau labāk saukt viņas nekatrā dzimtē. Diemžēl latviešu valodā nav nekatrās dzimtes. Toties ir lezbietes. Ir geji. Ir transvestīti. Ir visa krāsu palete.
Kā it visur citur šajā grēcīgajā, Dieva atstātajā, pasaulē.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *