Menu

Svingeri 1

- Blogroll

Pie durvīm piebrauca melns kadiljaks. Caur automašīnas stikliem nevarēju uzreiz ieraudzīt mašīnas pasažieri, bet domāju, ka, visticamāk, tas ir kāds bagāts mūsu kluba klients.

Mans darbs ir atvērt durvis visām piebraucošajām mašīnām. To es darīju arī šoreiz, piespiedis spīdīgo mašīnas durvju kloķi. Kad durvis atvērās, ieraudzīju to būtni, kas tur sēdēja. Manā darbā ir gadījies redzēt visādas lietas, bet ko tādu es nebiju gaidījis. Mani viņa pilnīgi apžilbināja.

Mašīnā sēdēja pagara auguma tumšmate. To gan es pamanīju tikai vēlāk, kad viņa izkāpa. Sākumā manu uzmanību pievērsa viņas krūtis. Tās bija praktiski atkailinātas, viņas smalkā samta kleita apsedza tikai pašus krūšu galiņus.

Ieraudzījis šīs skaistās formas, es apstulbu un nespēju vairs pat pakustēties, kaut gan man vajadzēja pasniegt roku šai sievietei un palīdzēt viņai izkāpt no mašīnas.

Sieviete pasmaidīja, viņas acīs pazibēja jautras dzirkstelītes.

“Varbūt Jūs tomēr pasniegsiet man roku un palīdzēsiet izkāpt!?” atskanēja pavēlošs lūgums.

Es paskatījos viņas smaidošajā sejā. Viņas acis apmierināti smējās. Piegājis tuvāk, es darīju, kas bija pavēlēts. Manā plaukstā iegūlās maiga un gracioza roka. Lai viņai būtu vieglāk izkāpt, es satvēru viņas roku stingrāk.

Tad sekoja nākamais pārsteigums, kuru es nu pavisam nebiju gaidījis. Izkāpjot no mašīnas, būtne vispirms izcēla vienu kāju. Kleitas mala paslīdēja un manam skatam pavērās starpenīte. Tādu frizūru es līdz šim vēl nebiju redzējis. Tā atgādināja labirintu, un tur arī apmaldījās manas acis.

Viņa noteikti pamanīja manu pārsteigumu un apmulsumu, jo sāka smieties. Es dzirdēju viņas smieklus, tomēr nevarēju atraut acis no viņas labirinta. Tā bija kā savdabīga glezna, kura nevaldāmi valdzināja.

Mirkli viņa pakavējās tādā pozā, it kā viņai patiktu mans apjukušais skatiens. Tad, izcēlusi arī otru kāju, viņa piecēlās. Kleitas malas sakļāvās un valdzinošā glezna pazuda skatienam. Sieviete skatījās uz mani ar pašpārliecinātības pilnu un uzvarošu skatienu. Viņas lūpas smaidīja. Kad viņa pagāja man garām, sajutu viņas smaržu aromātu. Tas bija patīkami saldens un uzbudinošs.

One thought on “Svingeri 1

Nekurnekadnija

Un kur turpinājums?

Reply

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *