Menu

Man pietrūkst tavu glāstu. b

- Orālā bauda

– Ko tu tur lasi? – aizsmakušā balsī ierējās Katija.
Jaunais cilvēks satrūcies kaut ko klusi nomurmināja un steidzīgi iegrūda tikko lasīto vēstuli atvilknē.
– Tūlīt būs pusdienas, bet tev jāatnes tomātu mērce, – Katijas balsī jautās pavēlošs tonis.
Karstais āra gaiss neļāva jaunā cilvēka domām rast sistemātisku sakārtojumu; tās skrēja cauri viņa prātam neaizķerdamās, cita pēc citas. Agrāk es mēdzu saņemt šādas vēstules. Kur tagad ir palikusi tās rakstījusī – es nezinu. Kliedziet uz mani, skatieties pārmetoši, sitiet – un es vienalga nespēšu atbildēt. Nav sarežģītākas lietas par cilvēka prātu. Ir viegli paredzēt, kas notiks. Viss taču notiek tik vienādi, tik shematiski. Bet vēl nekad nevienam nav izdevies pateikt, atbildēt, Kāpēc tā… Kur slēpjas rīcības motivācija? Katram savs iemesls, bet Kāpēc? Kur ir cēloņi? Kas ir tos radījis? Reizē tik vienkārši un tik sarežģīti, tik grūti saprotami. Viņa toreiz teica: “Tev tā būs labāk..” Pie velna, kā cits var zināt, kā cilvēkam būs labāk? Un gadsimtiem ilgi viena un tā pati atruna. Un tai tic, to pieņem kā aksiomu. Vēlāk.. vēlāk aizmirst, aizmirst visu.. Cik es vēl par to domāšu, ir pagājuši vairāki gadi. Jaunais cilvēks piespieda sevi domāt par rītdienas jubileju: viņš un Katija dzīvoja kopā jau divus gadus. Viņu attiecības nevarēja saukt par romantiskām, tās veidoja drīzak divu cilvēku lietišķa koeksistence, un tomer tās bija, tās vismaz pastāvēja, salīdzinot ar šī laika pasaulei raksturīgo īslaicīgumu, straujo mainību un mūžīgo mētāšanos no vienas bedres otrā. Pirmie astoņi mēneši pēc Tās Dienas bija viena liela, apziņas gadu simtus gara mētāšanās starp sāpju pilnām realitātes atskārsmēm un aizmiršanos, starp patiesības mirkli un kārtējo bēgšanu. Tagad bija stabilitāte. Varbūt tā nebija īsta laime, tikai izmisuma saites starp diviem prātiem, ne sirdīm. Taču bija labi, labāk, nekā pirms tam. Kad nebija nekā.
Pie pusdienu galda viņš joprojām klusēja.
– Tu atkal pārlasīji vēstules? – Katijai nepalika apslēpts nekas. Pārāk labi viņa pazina sava drauga raksturu un domas. – Es saprotu, ir grūti. Taču tev ir jāpārstāj par tām domāt. Mēs abi zinām, nevar izstumt veselu dzīves periodu no apziņas tā, lai nepaliktu sekas, taču tev tomēr jādomā par to, kas tev ir un var būt, un būs, ja nekavēsies domās pie tā, kas ir aizgājis nebūtībā.
– Reizēm tā gribas piedzerties, – viņš novilka. – Kādreiz tas mēdza līdzēt.
– Tu pats tam netici.
– Neticu gan. Taču visu šo laiku es ne reizi es neesmu pieskāries alkoholam un joprojām tik bieži atceros. Varbūt mana dvēsele vienkārši asiņo un tā vien brēc pēc narkozes, bet es stūrgalvīgi atsakos to dot?
– Ir labi tā, kā ir, un bez tā mums abiem būtu daudz, daudz grūtāk. Nebojā to, šaustot sevi. Vienlīdz skaidrs ir tas, ka tu neesi vainīgs, kā tas, ka tā ir pagātne.
– Tu jau zini, ko es par to domāju. Un savas domas es nemainīšu.
– Reizēm es par to domāju.. Ja man nebūtu šīs manas traumas… vai tu ar mani kādreiz gulētu?
– Lūdzu, nerunā par to.. Es nezinu. Manā dzīvē nebūs vairs nevienas sievietes… Es domāju, tā, tieši kā sievietes…
– Veē pēc desmit gadiem tam nebūs nozīmes… Un pārgulēšana nebūt nenozīmē, ka tev šī sieviete ir kā sieviete. Liela daļa cilvēku tam nepiešķir tik lielu nozīmi. Un tu taču neesi šķīsts. Tev ir bijušas sievietes.
– Tas ir savādāk. Tieši tā, kā tu to domāji – garāmejot. Nepārdomāti un nesvarīgi. Tu man pārāk daudz nozīmē, lai es tāds būtu ar tevi.
– Es zinu. Tu šodien paliksi mājās?
– Droši vien nē.. Nē, man jāiet.
– Pasveicini jūru no manis. Ja vien tu spētu iedomāties, kā es reizēm gribu vienkārši pastaigāties gar jūras krastu! Ja es to varētu, tā vienkārši staigāt, droši vien tad šī vēlēšanās nebūtu tik skaudra, nebūtu tik daudz prieka.. Prieka par sajūtu, kailai pēdai pieskaroties smiltīm, pa reizei iekāpjot kādā steidzīgākā vilnītī.. Tas ir tāpat kā tev – pati vēlēšanās ir skaista, kamēr tās apmierinājums ir neiespējams.. Ja to varētu sasniegt, pirmā reakcija būtu mežonīga laime, taču pēc tam sekotu frustrācija. To tu zini ne sliktāk par mani, tikai centies aizmirst.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *