Menu

Deux’s machina atslēdzās

- Romantika

Antra runāja arvien lēnāk un neskaidrāk. Raudāt viņa neraudāja, acis bija duļķainas un skumjas. Viņa cīnījās ar miegu, bet neizrunātais viņai nelika mieru un neļāva aizmigt. Cigarete pastāvīgi krita viņai ārā no rokām un man visu laiku nācās to celt augšā no grīdas lai mājā neizceltos ugunsgrēks.
Alise visu laiku miegā grozījās un sauca Lordu. Pienācis pie savas saimnieces un nesaņēmis nekādus norādījumus, viņš viebdams purnu no alkohola dvingas, devās gulēt uz istabas sliekšņa. Viņš pildīja savu pienākumu un sargāja mūsu visu mieru.
– Un tāpēc jūs nolēmāt salaulāties un nosvinēt kāzas, lai ieriebtu vīriešiem?– mani šis jautājums kremta visvairāk. Lai arī laulības tika noslēgtas baznīcā, man tomēr vēl uz kaut ko gribējās cerēt.
– Nē, vienkārši nolēmām, ka Alise metīs gaisā monētu un tā visu izlems. Ja uzkritīs ģērbonis, jāaprecās triju dienu laikā, ja cipars, mēģinājumu atkārosim pēc gada, bet, ja nostāsies uz kants, tad gada laikā obligāti iziesim pie vīra.– viņa visu sīki izskaidroja.
– Alise teica, ka ir uzkritis ģērbonis. Es gan to neredzēju, bet es viņai ticu uz vārda.– Antra pasniedzās un paņēma Bon Aqua pudeli. Tā vienā brīdi kļuva tukša. Arī mani kaltēja. Nezinu no kā vairāk, no izdzertā vai visa dzirdētā. No ledusskapja paņēmu jaunu pudeli.
– Bērnus jums svētais gars atnesīs?– es centos iedzelt pēc iespējas sāpīgāk, jo neapzināti, pats gribēju būt viņas bērna tēvs.– Adoptēt taču jūs tāpat nevarēsiet.
– Līdz tikšanās brīdim lidostā, es bērnu gribēju no tevis un būtu izdomājusi kā to visu panākt. Es tevi pazinu uzreiz un, būtībā ar Alisi aprecējos tev par spīti.– Antra centās saturēt žāvas.
– Bet bērni…– viņa nicīgi izspļāva un sagrīļojās.– Nopirkšu no Irēnas tavu sēklu un…
Viņa nolūza un uzkrita virsū Alisei. Mēnestiņš pat nepamodās. Arī Lords pat nepaskatījās uz mūsu pusi. Pamests viens šajā paralēlajā pasaulē, es jutos vientuļš kā Kronberga bārenis.
Rītdiena ir klāt jau šodien…*.
Pār mani sagruva pasaule.
Dzīvot vairs negribējās.

No rīta mani pamodināja skaļš telefona zvans no Londonas. Nepaspēju pateikt, ka atstāju darbu, kad mobilais Irēnas balsī, kas necieš iebildumus, man paziņoja.
– Līdz manai atbraukšanai tev jāpaliek pie jaunā pāra. Vēl tikai viena nieka nedēļa. Gan jau kaut kā pārdzīvosi šo atturību. Es arī pēc tevis esmu ļoti noilgojusies. Priecājies, izbaudi sauli, jūru un dabu! Punkts.
Deux’s machina atslēdzās.
Mūki noliedz dabu.
Es atgriezos savā cellē.
Es esmu BOKONONS.

– Lidmašīna no Londonas ielido 14.28. Sagaidītājus lūdz pulcēties pie trešās izejas.– vēstīja neredzama balss no skaļruņiem.
Pasaule vēl nebija sabrukusi.
Paldies tev, Dievs!
Paldies!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *